Kurvjzieža kontemplācijas

Rudenjos es mostos ljoti leeni. Vairaaku stundu ilgumaa. Un gandriiz visas dienas garumaa nenokljuustu pilniigaa nomoda staavoklii.
Laagaa nesaprotu, cik labi vai slikti es juutos tajaa pilseetaa, kuraa es dziivoju savos sapnjos. Es tikai esmu sapratusi, ka taa ir viena un taa pati pilseeta. Tajaa ir vairaakas katedraales - vismaz viena gotiska un vismaz viena bizantiska, - kuraam ir ljoti augsti tornji. Es biezhi meegjinu uzkaapt shajos tornjos. Vai uzbraukt ar liftu. Tas nav viegli. Lifts parasti vairaak liidzinaas eskalatoram vai celjamkraana paceelaajgrozam - abos gadiijumos bez margaam, un es tajaa baidos pakusteeties. Liidz galam nekad ar liftu nevar tikt.
Kaapjot pa kaapneem, es parasti nonaaku kaadaas diivainaas istabaas, tiekos ar diivainiem ljaudiim, maldos un rinjkjoju, kaut gan nekaada labirinta tur nav, vienkaarshi mans topograafiskais idiotisms mani vajaa arii sapnjos.
Vienreiz es gotiskajaa tornii sastapu kaadu vecu kalsnu, sirmu viirieti. Zinaaju, ka tas ir vai nu Kants vai Geete, un man ar vinju pieklaatos vismaz sasveicinaaties vaaciski. Drudzhaini meegjinaaju atcereeties veel kaadu pieklaajiibas fraazi valodaa, kuraa neesmu pat neko lasiijusi jau astonjus gadus...Viirietis man labveeliigi uzsmaidiija un aizsliideeja garaam. Vinjam muguraa bija melns apmetnis. Jutos bezgaliigi stulba.
Veel shajaa pilseetaa ir dazhi lieli parki, no kuriem viens mazliet liidzinaas Bastejkalnam. Es tur parasti klainjoju naktiis. It kaa uz riita pusi. Zinu, ka tur varees nonaakt pie kaarteejaas bizantiskaas katedraales, kurai buus izgaismoti logi. Vienreiz man tas izdevaas. Biju Ljoti, Ljoti laimiiga. No laimes pamodos.
Reizeem es vienkaarshi ritausmaa eju gar tramvaja sliedeem. Ilgi eju. Ielas ir shauras, liikumainas un brugjeetas. taa arii nekad neesmu sapratusi, kur man jaanokljuust, tikai zinu, ka visu laiku eju kaut kur garaam.
Citreiz - un diezgan biezhi - es meegjinu no pilseetas aizbraukt. Visbiezhaak ar autobusu. Ljoti gruuti nokljuut liidz pareizajai autobusa pieturai. Celjaa uz to man oarasti ir sarunaata kaada tikshanaas ar kaadu cilveeku, pie kura ir mana bagaazha. Es vinju nekad nesatieku, bet man ir aizdomas, ka tas ir kaads vieglpraatiigs jauns viirietis. Ielekusi autobusaa (vienreiz tas gan izraadiijaas vilciens), konstateeju, ka man nav ne somas, ne naudas, ne krediitkartes, ne dokumentu. Bet es vienalga dodos celjaa. Tajos gadiijumos, kad izkaapju pirms pamoshanaas, attopos mezhaa. Un mekleeju celju uz kaadu pilseetu. Kaut vai to pashu.
Nemeegjinu atrast shiem sapnjiem tulkojumus. Taapat zinu - ja kaadam jautaashu, man atteiks, ka paaraak daudz domaaju un paaraak maz kniebjos.
Bet pilseeta ir skaista.:)