Kurvjzieža kontemplācijas

Aizvērt acis un lekt! Tikai pamatotas bažas, ka palikšu tepat uz vietas, smagi nobūkšķēdama pret linoleju.

Bet tā ir taisnība, ka rudeņos vienmēr sākas kaut kas jauns.

Un pīlādži tikpat sarkani kā toreiz, pirms diviem gadiem, kad ap šo laiku vēl bija vasara. Un, jā - tas troļļa mazulis, kuru toreiz pieradināju un kura dēļ es vēl šī gada janvārī kaucu kā vilkatis, laikam ir pametis savu migu, devies kaut kur prom miglainā rītausmā, pa ceļam sulīgus, sarkanus pīlādžus šķīdams. Viņš atradīs sev citas mājas, ierīkos migu zem sūnaina akmens, un mums abiem būs miers. Mierīga ziema un kūpoša sēņu zupa.
Un kovārņi miermīlīgi tekalē pa zālājiem, un nevienam no tiem nav satraucošas vēstules zem spārna.
Kaijas plivinās un tērgalē par savām kaiju būšanām, un neviena no tām neatceras sveces un vīnu uz ledusgabala.

Jā, arī rudeņos var dzīvot!