Bezārid, gozārid...
Persiešu valodā man joprojām ir tadžiku akcents, un viņu darbības vārdi ir sadevušies rokās, lai ieskrietos un spertu man pa pēcpusi, jo te nu ir tā vieta, kur visa līdzšinējā lieliski saprotamā indoāriešu loģika izplēn.
Un vietas nosaukums ir aorista - personā saskaņotu darbības vārdu konstrukcija, kur eiropieša prāts brēc pēc vismaz vienas nenoteiksmes. Bet "es gribu iet" vietā ir "es gribu-iešu", un pret šo es klupšu vēl ilgi un bieži, es zinu.
Persiešu valodā man joprojām ir tadžiku akcents, un viņu darbības vārdi ir sadevušies rokās, lai ieskrietos un spertu man pa pēcpusi, jo te nu ir tā vieta, kur visa līdzšinējā lieliski saprotamā indoāriešu loģika izplēn.
Un vietas nosaukums ir aorista - personā saskaņotu darbības vārdu konstrukcija, kur eiropieša prāts brēc pēc vismaz vienas nenoteiksmes. Bet "es gribu iet" vietā ir "es gribu-iešu", un pret šo es klupšu vēl ilgi un bieži, es zinu.