Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien beidzot cirslītis paveica TO. To, kas sen bija brīdinoši pukšķējis bezapziņas priekškambarī.
Desmitos vakarā, iznesot miskasti, pagrābu no vadža nevis savas, bet mātes dzīvokļa atslēgas.
Nu, tālāk, protams, skrējiens pa krēslojošo pilsētu (labi, ka nav tālu), iemigušo vecāku modināšana, zvēresti, ka neviens man nav uzbrucis, jā, mammīt, es tiešām esmu tik vieglprātīga, jā, savos gados.
Un tam visam pa vidu klusas pateicības Augstākajiem Spēkiem, ka nebiju paguvusi kleitu un kurpes nomainīt pret frotē halātu un čībām.