Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Saruna ar māti pirms došanās kārtējā briesmu un grūtību pārpilnā ceļā.
Māte: - Ak, viss jau būtu labi. Bet es te šodien aprunājos ar Viktoru (māmuļas draugs, ASV latvietis), un viņš man teica: "jācer, ka nebūs tā, ka tieši šajās dienās NATO to Irānu nobombardēs". Nu, un kā lai es tagad naktīs guļu, ko?
Es (akcentētā bezrūpībā): - Ai, ne nu bombardēs, nekā! Un pat ja bombardēs, tad gan jau mūs kaut kā evakuēs.
Māte (pārejot uz Vispasaules Rūpju un Sāpju Grimasi): - Kurš jūs tur evakuēs, prom no visām pilsētām, kaut kur kalnos aizklīdušas?
Es: - Nu, ja būsim kalnos aizklīdušas, mēģināsim nemanāmi šķērsot Afganistānas robežu un lavīties mājās.
Māte (ar modušos cerību): - Jā, nu Afganistānā tie mūsu karavīri... Viņi vismaz latviski saprot...
  • Malace mammuce! Un par to Afganistānu un mūsu puisīšiem neaizmirsti, varbūt noder, mazums kas, no grupas noklīdīsi vai kā!!! Ak jā, lai veiksmīgs ceļojums un tā kārtīgi izsilt, var par mani ar! :)
    • Nav grupas, ir divas rūdītas kundzītes, kas viena otru uzmana.:)
      Paldies par laba vēlējumiem, ja siltumu varēs atvest un lidostā nekonfiscēs, noteikti ņemšu līdzi.:)
Powered by Sviesta Ciba