Kurvjzieža kontemplācijas

Saruna ar māti pirms došanās kārtējā briesmu un grūtību pārpilnā ceļā.
Māte: - Ak, viss jau būtu labi. Bet es te šodien aprunājos ar Viktoru (māmuļas draugs, ASV latvietis), un viņš man teica: "jācer, ka nebūs tā, ka tieši šajās dienās NATO to Irānu nobombardēs". Nu, un kā lai es tagad naktīs guļu, ko?
Es (akcentētā bezrūpībā): - Ai, ne nu bombardēs, nekā! Un pat ja bombardēs, tad gan jau mūs kaut kā evakuēs.
Māte (pārejot uz Vispasaules Rūpju un Sāpju Grimasi): - Kurš jūs tur evakuēs, prom no visām pilsētām, kaut kur kalnos aizklīdušas?
Es: - Nu, ja būsim kalnos aizklīdušas, mēģināsim nemanāmi šķērsot Afganistānas robežu un lavīties mājās.
Māte (ar modušos cerību): - Jā, nu Afganistānā tie mūsu karavīri... Viņi vismaz latviski saprot...