Kurvjzieža kontemplācijas

Katra diena ir milzīga mozaīka. Puzle, vārdu sakot. Ļoti reti gadās tādas, ko izdodas salikt harmoniskā, jēdzīgā bildītē. Vairumā gadījumu - pa vidu mētājas kaut kādi lieli darba fragmenti, fonā vīd pusstunda ar dažiem teikumiem laba drauga, dažas rindkopas, izlasītas kādā grāmatā, pārītis pilnīgi neatkarīgu ainavu, divas, trīs it kā sakarīgas domas, uz kurām skaties un nevari atrast, kur piestiprināt. Nujā, un tad pašā vakarā atnāk kāda mīļa SMS, kuru tu iespraud centrā, un pusducis sajūtu tai it loģiski sakārtojas apkārt, un diena varētu būt galā, bet nezkāpēc liekas, ka centram vajadzētu būt citur. Un ka tā bildīte nebūt neizskatās tāda, kādu tu no rīta biji nojautusi, milzīgajā fragmentiņu kaudzē vērdamās.