Kurvjzieža kontemplācijas

Lūk, un tad es pārrodos mājās starp plkst.22:15 un 22:45, agrāk nekādi, un pirms tam es pēdējoreiz ēdusi esmu 14:00-15:00, un ko es daru - pareizi, es riju kā 17 badaini nīlzirgi, es riju kā bulīmisku siseņu mākonis, es izokšķerēju ledusskapi un cepeškrāsni, es pārskatu virtuves plauktiņus, es ienīstu sevi, es zinu, par ko tas viss pārvērtīsies, bet TAS ir stiprāks par saprātu.
Lūk, un tagad es mēreni pavakariņojusi un atguvusi možumu, kura man tik ļoti trūka trīs pēdējās darba stundas, gudroju, vai neidzert kādas miegtabletes. Ne tikai tāpēc, ka rīt atkal darbadiena, bet galvenokārt tāpēc, ka - kas guļ, tas nerij.