Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien biju urnas apbedīšanā. Sajūta tomēr daudz vieglāka un gaišāka nekā "īstajās" bērēs.
Pelnu sauja - daži grami neoksidējušos un oksidējušos mikroelementu,kuri nebija paguvuši izkūpēt gaisā, pēdējās atliekas no V skaistā, kopta un elegantā kermeņa - mazā dīvainā metāliskā kapsulā tika apraktas blakus viņas otrā vīra ģimenes pīšļiem.
Stāvēju, klausījos katoļu priestera slavinājumus Jaunavai un domāju, ka es tomēr gribētu, lai mani dzelzs, sēra, volframa un niķeļa atomi izkliedētos gaisā, virs jūras, upes vai meža.
Ja nomirstu pirms testamenta uzrakstīšanas, pasakiet to maniem radiem, labi?:)