ja pašam viss vienmēr ir kārtībā un tā jau nez kuro paaudzi ir grūti saprast to needušo, kas mēģina atšķetināt pretrunīgu sajūtu kamolus, lai varētu tikt dzīvē uz priekšu. psihoanalīze nav gara laika īsināšana, bet smags darbs, kura gaitā nākas sev uzdot neērtus jautājumus. un labāk ir apzināties sevī šo šķautni un kontrolēt to, nevis čakarēt bērnu dzīvi vienlaikus pašai šņukstot "es jau gribu tikai labu"