Kurvjzieža kontemplācijas

Vispār jau tas ir strikti atkarīgs no tā, par ko konkrētie divi cilvēki ir skaidrā runā ir vienojušies vai vismaz ko ir viens otram darījuši zināmu -- citādi sanāk: es sagaidu kaut ko X automātā (seksuālu uzticību man dārgajam), un to nesaņemot, ķeros pie pannas, ir tikpat šizīgi arī tad, ja cilvēkiem IR kopdzīve, ja tajā nav pat runāts par sānsoļiem un kā kurš pret tiem attiecas.

Uz attiecību formu "regulāra kopābūšana", tas, protams, attiecas vēl vairāk, jo kopdzīvē vēl varētu strādāt visai švakais arguments par normalitāti "un tu domā tas ir normāli"?

Respektīvi, negribam nepatīkamus pārsteigumus, darām zināmu, kas mūs baida vai kas mums nepatīk un ar ko otram jārēķinās, ja viņš/viņa to darīs. Un tad, ja viš dara, tad arī darām variantus 2-4, citādi tikai varianti 1,5,6, manuprāt ir saprotami.