![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aizvakar manās rokās nonāca Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" un, kā mēdz teikt 19.gadsimta romānos, uzjundīja sāpīgas ilgas.
Vispār es pati nesaprotu savu muļķīgo tieksmi lasīt ceļojumu aprakstus (īpaši talantīgi uzrakstītus) - šķiet, mani uz to mudina kāda slimīga, mazohistiska atkarība. Līdzīgu efektu radītu ierakšanās pornogāfijā situācijā, kad nav iespējama pat ne produktīva masturbācija.
Citādi - kalendārs rāda vasaras vidu. Ir draugi, zemenes, ķirši, daudz vīna. Naktis joprojam gaišas. Turpinās Waiting For The Sun.
Vispār es pati nesaprotu savu muļķīgo tieksmi lasīt ceļojumu aprakstus (īpaši talantīgi uzrakstītus) - šķiet, mani uz to mudina kāda slimīga, mazohistiska atkarība. Līdzīgu efektu radītu ierakšanās pornogāfijā situācijā, kad nav iespējama pat ne produktīva masturbācija.
Citādi - kalendārs rāda vasaras vidu. Ir draugi, zemenes, ķirši, daudz vīna. Naktis joprojam gaišas. Turpinās Waiting For The Sun.