Man palīdz divas dienas pilnīgu brīvdienu, agrāk vienkārši, bez brīdinājuma, atslēdzu telefonus un devos kaut kur uzdzīvot, sēņot vai ko tamlīdzīgu, bez iespējām darīt it kā Vajadzīgo, tagad mēdzu pabrīdināt lielo vairumu līdziesaistīto, ka manis divas dienas nebūs, ja kādam kaut kas nepatīk, var "sist dirsu pret zemi", bet es ta zinu, ka esmu psiholoģiski slims, man ir vajadzīgas vismaz šīs divas dienas. Kā šķiet, palīdz nevis tik daudz tās divas vai cik dienas, bet tas gandarījums, ka esi visus pasūtījis, kā likums, to dienu pietiek, lai kaut kā saliktu visus šitos "kas es esmu" pa plauktiņiem.