Kurvjzieža kontemplācijas

Lasīju "Vagīnas monologus", lasīju Bovuāru, noskatījos "Magdalēnas māsas", krāsodamās pat spogulī ilgi un jūsmīgi skatījos, kur nu vēl femīnāk!
"Vagīnas monologi" man tīri labi patika. Grāmatu aizvērusi, kādu brīdi domāju. Kas? Tur? Tik? Skandalozs? Neizdomāju.:( Mīlīga grāmatiņa, vietām poētiska, vietām draiska un koķeta. Vietām skumīga. Emocionāli aizķerošākā, protams, nodaļa, ko inspirējušas intervijas ar Bosnijā izvarotajām sievietēm. Traģiski. Skumji. Baismīgi. Ja, to lasot, Jums nesāp, tad empātijas Jums nav. Bet bez tās arī tīri labi var dzīvot.
Turpretim, ja Jums neliekas skaists pavisam citas nodaļas teksts: "Mana vagīna ir gliemežvāks - apaļš, sārts, maigs gliemežvāks, kas atveras un aizveras, aizveras un atveras. Mana vagīna ir zieds, ekscentriska tulpe, ar spēcīgu un dziļu centru, ar liegu smaržu, ar glāsainām, bet spēcīgām ziedlapiņām.", tad es savukārt nespēju izdomāt, kuram dzimumam gan Jūs varētu piederēt.:P