Un tad, kad es būšu tikusi galā ar VISU, ja vien kādreiz būšu tikusi un būšu palikusi dzīva, un tas varētu būt šī gada jūlijā (vai varbūt nekad), es varēšu gulēt saules izkarsētās smiltīs uz vēdera un lasīt Mariņinas krimiķus, visa tāda iedegusi, lepna un laimīga...