savā pirmajā zviedrijas izklupienā 1996. gadā dzīvoju vietējā irāņu ģimenē, kas no sākuma bēgļu izolatorā nodzīvojuši gadus 4 un pēc tam tikuši laukā, tēvs inženieris un tā. bija baigi jocīgi tajā zviedrijas kontekstā uzturēties vietā un komunicēt ar cilvēkiem, kam pie sienām bildes, kur viņi paši (sievietes) melnos paltrakos, uz palmu, džipu un kamieļu fona, viena no meitām vēl nebija pieņēmusi kristietību gan..