Kurvjzieža kontemplācijas

Kaut kad jaunībā biju dzirdējusi anekdoti par puisi, kuram draugi iedod uzpīpēt kaut kādu baigi kruto zāli. Nu, šis iziet uz balkona, uzpīpē, pēc brītiņa redz: pār debesīm no kreisās uz labo pusi - žvikt! - pārskrien ugunīga lode. Žvikt! - otrreiz, žvikt! - trešoreiz. "Jocīgs kumārs", nodomā puisis. Te pie viņa pleca pieskaras mātes gādīgā roka: - Nāc taču vismaz paēst, dēls, jau ceturto diennakti nekustīgi uz balkona stāvi.
Lūk, ar mani pašlaik notiek apmēram tāpat. Tikai neko pīpējusi neesmu.