![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kad es nesen pirmo reizi pēc 10+ gadiem atkal gāju uz universitāti, man drusku bija bailīgi, vai nebūšu pati vecākā auditorijā. tak nekā tamlīdzīga, zini. teiksim, arābu valodu kopā ar pirmkursniekiem vēl bez manis mācās viena pavisam sirma dāma (literāro ar.v.; runāt viņa drusku runā), bet rīt stouna seminārā par the testament of qahat (kad beidzot sapratīšu, kas tas ir, tad arī pārtulkošu) runās gadus 15 par mani vecāks vīrs. tā ka dūšu, un uz priekšu.