Kaut kā man simpatizēja viens raksts SestDienā, jau pirms kāda gada vai vairāk, kur ļoti slaika un sprauna paskata un, kā rādījās, asa prāta dietologs: kungs jau krietnos gados ap 70,- tomēr apgalvoja kaut ko tamlīdzīgu, ka nevajag sevi šaustīt par to, cik un ko es apēdu, galvenais ir pietiekami kustēties katru dienu un viss būšot labi (nu, atskaitot, protams, kaut kādas mežonīgas un regulāras ēdienu atkarības gadījumus vai ko tādu). Pats viņš pārvietojas pa pilsētu praktiski tikai kājām, tipiskā dienā ašā solī noeejot vismaz 10km.