Kurvjzieža kontemplācijas

Šorīt skrējiens sākās lēni un klumpačaini, pa īstam iesilu tikai pēc 40 minūtēm (normāli tas notiek pēc 15-20), visu laiku bija sajūta, ka KautKas - nezinu: asinis, limfa, holesterīna kunkuļi, prāna, ci, smalkās enerģijas vai sazinkasvēl - sprūst rumpī, dažādos punktos. Vai nu diafragmā, vai starp lāpstiņām, vai zem atslēgas kauliem, vai kaklā. Kājas un sirds būtu gatavas rikšot un rikšot, lēnītēm, bet neapturami, kaut stundām ilgi, ja vien nebūtu jāstaipa līdzi pikučainais torss slikti piebāzta cisu maisa kondīcijā.
Es protams, zinu, ka vienīgā izeja ir regulāri vingrojumi ķermeņa augšdaļai, pirmām kārtām jau vēderpresei. Zinu, un neko nedaru. Tomēr ļoti ceru, ka šis ieraksts, rēgodamies kādu laiku Cibā, mani pamudinās beidzot transformēt zināšanas darbībā.