Kurvjzieža kontemplācijas

Un upe pluust...

Krāšņais Kurvjziedis

Un upe pluust...

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mazliet parunaajos ar Kj. Saskumu. Es neesmu vecs, vieds oraakuls, bet man gribas aptureet tuvu, miilju cilveeku, kas ar paaatrinaajumu traucas uz kraujas malu. Nee, protams, vienmeer jau pastaav kaut kaada iespeeja, ka viss veertiisies par labu.:/
Un vinja pati man saka - "Es zinu, ka Tu runaa praatiigi. Bet vai tad es jel kaadreiz esmu riikojusies praatiigi..." Un acis zaljas kaa kastanju chaulas.
Man ir ljoti bail par vinju.
Ljoti.


Я знал одну женщину, она всегда выходила в окно.
В доме было десять тысяч дверей, но она выходила в окно.
Она разбивалась насмерть, но ей было все равно.

(c) Nautilus Pompilius
  • nu ja ļoti mīļš cilvēks- es atļautos iespert...
    tā lai par maz neleikas...
    • Nav tas shoreiz tik vienkaarshi...
      Iisteniibaa vieniigais, kas atliek, ir nopuusties un teikt - labi, lec, miiljaa, briidinaata esi, peec tam velkameeta manaas maajaas uz bruuchu laapiishanu...
      Sassodiits!:(
Powered by Sviesta Ciba