Emīlija guļ, pagriezusies pret sienu, un viņas skatiens pauž to, ko nodomātu jebkurš, kam būtu sagriezts vēders un galvā uzmaukta taure. Un kurš turklāt būtu diennakti pavadījis būrī, plauktā starp citiem būros saliktiem ņaudētājiem un smilkstētājiem. Un kam šīs diennakts laikā, cīnoties ar pēcnarkozes reiboņiem un nelabumiem, ik pa brīdim būtu uzbrūkoši pietuvojies kāds zaļš briesmonis, lai iedurtu ķepā sistēmas adatu vai iegrūstu dibenā termometru.
Kā tādu vispār var atklāt?