Kurvjzieža kontemplācijas

Kad man bija 16 gadi, es domāju, ka man reiz - tālajos 30 -būs četri bērni, doktora grāds, brīnišķi interesants darbs, pasaulē interesantākais vīrietis par vīru un māja jūras krastā. 18 gados sapņi bija reducējušies uz vienu - mazu, glītu, gudru, tumšmatainu - meitiņu, doktora grādu, grāmatām aizkrautu bēniņu dzīvokli, ārkārtīgi interesantu, radošu darbu un dažiem samērā interesantiem periodiskiem mīļākajiem.
Nu, ko lai Tev saku, jaukā meitene no astoņdesmito/deviņdesmito gadu mijas... Piedod, ja vari. Ne tik daudz par to, ka meitai paredzētā olšūna joprojām snauž iegurņa aizkulisēs, savu uznācienu gaidīdama, ne arī par to, ka pasaulē interesantākais vīrietis joprojām klīst savvaļā...vai ticis kādai citai - ej, nu sazini, lai viņam labi klājas! - nu, arī to doktora, pat maģistra grāda neiegūšanu Tu kaut kā vēl varētu sagremot, bet nosaukt Tev savu darba vietu un ieņemamo amatu es gluži neiedrošinos.
Nja!

"Otpustjitje menja v Gimalaji,
otpustjitje menja na sovsem!"
:)