Mana mīļā vecāmamma man vienmēr dziedāja vienu dziesmiņu par čigānmeiteni ar basām kājām...un kad es kaut kur braukāju šurpu turpu pa pilsētām,ceļš skrien gar acīm...un kad nav miera un vējš atkal tālāk pūš no rutīnas un drošas ligzdas...tad man arī tā liekas,ka esmu no kaimiņčigāna.:)