Es ikdienā sastopos ar latviskošanas jautājumu un, lai arī mēs pieturamies pie principa, ka, piemēram, vispārzināmos vietvārdus oriģinālvalodā norādīt nav nepieciešams, ir ļoti grūti saprast, kur tad ir tā robeža, kur vispārzināmība beidzas. Būtu skaidrs, ka lielākā daļa galvaspilsētu ir zināmas visiem, bet aiz šīs robežas tas nebūt nav tik viennozīmīgi. Ar personvārdiem ir vēl grūtāk, piemēram, kad es pirms pāris gadiem tikai sāku mācīties franču valodu, man pagāja kāds laiks (un, ja atceros pareizi, visu atrisināja jautājums cibā), kā oriģinālā rakstāms Filips Eriā.
Līdz ar to, es domāju, ka visvienkāršāk ir neprātot un nevērtēt, cik kurš ir zinošs, bet vienkārši vienmēr norādīt latviski un vienmēr pievienot kvadrātiekavas ar oriģinālu. It īpaši, ja nu kāds lasītājs kādreiz vēlētos kaut ko tālāk papētīt par gardo maizīšu cepēju. Turklāt trīs filologi daļā gadījumu piedāvās trīs dažādus latviskošanas veidus.
Līdz ar to, es domāju, ka visvienkāršāk ir neprātot un nevērtēt, cik kurš ir zinošs, bet vienkārši vienmēr norādīt latviski un vienmēr pievienot kvadrātiekavas ar oriģinālu. It īpaši, ja nu kāds lasītājs kādreiz vēlētos kaut ko tālāk papētīt par gardo maizīšu cepēju. Turklāt trīs filologi daļā gadījumu piedāvās trīs dažādus latviskošanas veidus.