Kurvjzieža kontemplācijas

Pilnīgs izsīkums, izsūkums, diena kā aizplūstošas smiltis, es pati kā nobrūkošs krasts.
Liela kabernē glāze, mazliet miera, logā caur vīnstīgām mēness, un tūlīt jau varēs zem segas.
Rīt būs cita diena, tā pati saule, kaķi ķers taureņus, novārtīdamies pieneņputekšņos, kļavas birdinās ziedus pār celiņu. Būšu mazliet laimīga par to, ka esmu un mazliet nelaimīga par to, ka tik īsu mirkli.
Ar labu nakti.