Kurvjzieža kontemplācijas

Ļoti, ļoti sarūgtināja tramvaja maršruta Zasulauks - Mežaparks likvidēšana. Tajā brīdī man sāka likties, ka tā ir nekrietna naudas pelnīšana.
Nepatīk jaunā biļešu sistēma. Tāda riktīga naudas kāšana un cilvēku burtiska apgrūtināšana ar biļetes birkšanu kaut kur ārpus un ne mazāk kā noteiktu skaitu, jo citādi būs dārgi. Neredzu, kur tas atmaksājas. Par viedkartēm pukstēju jau pirms gadiem - kam gan RS jāzina, kur strādā skolēna vecāki un kur viņš dzīvo - tā taču ir TIKAI transporta mēnešbiļete.

Patīk jaunie troleibusi. Patīk, ka var redzēt, kurp brauc un kāda būs nākamā un aiznākamā pietura. Autobusi jaunie arī smuki. Krēsli tikai tādi neērti - īpaši tie priekšpusē, kas domāti vai nu vienam superresnam, vai diviem sevišķi kārniem pasažieriem.

Skumdina, ka joprojām nav nekāda maršrutu salāgošana un pieturvietu pielāgošana. (Tas man ļoti liels iespaids no Štutgartes, kur pat vāciski nemākot var ļoti labi saprast, kur jāizkāpj, lai, piem. no 22.autobusa pārsēstos 2.tramvajā - jo daudz kur ir kopīgas platformas, vai redzamā attālumā, bieži kursē transports.)
Kopumā man nav sajūtas, ka RS censtos piesaistīt pasažierus. Liekas, tiek domāts tikai, kā nokāst no tiem, kuriem nav izvēles pārvietoties citādāk.