Kurvjzieža kontemplācijas

No miega raušus necep, kā zināms, un padarāmo darbiņu saraksts aizņem vai četrus pergamenta ruļļus, un ej, sliņķīti, pie bitītes, jāceļas bija jau pirms saules, un tā tālāk. Bet letarģija, kas mani pārņēmusi turpina progresēt - pēc vakardienas divarpus stundām pēcpusdienas snaudiena nekas nekavēja pavakariņojušai un mazliet palasījušai laimīgi doties pie miera un gulēt desmit stundas veselīga zīdaiņa vai sivēna miegā.
Nu jau būšu drusku parosījusies, brokastis paēstas, nez, nebūtu atkal laiks drusku nosnausties?
Dakter, vai tie mani ziemā neiztērētie melatonīna uzkrājumi?