Kurvjzieža kontemplācijas

Kad skrienu uz laiku, mana eiforija saplok un pārtop rūgtās pārdomās par to, cik gan tizla, gaudena ļempause joprojām esmu. Mazs mierinājums - tā īsti vēl arvien nezinu, cik simtus metru īsti noskrienu tajos nepievilcīgi garajos laika intervālos.
Sasodīti vajag tomēr iegādāties pulksteni ar hronometru. Telefonam gandrīz vienmēr gadās ko piespiest distances vidū, un tad šis uzņemtā laika vietā mani priecē ar gleznaini miglainiem asfalta un koku stumbru fotouzņēmumiem. Vai sagatavotu SMS matrici bijušajam priekšniekam.
Jā, un pēdējais laiks sākt trenēt vēdera muskulatūru. Gan presi, gan diafragmu.