Kurvjzieža kontemplācijas

Bet tā kā sen nav rakstīts par ķēķlietām, gribu atgādināt vienu vistradicionālāko veiksmes recepti slinkām mājasmātēm, kas vēlas izskatīties padevušās jo aktuālajam sezonālās barošanās piegājienam. Ņemam cūkas cauraudzi, saduram krustnagliņām kā ezi, noziežam sinepēm, aizbakstām aiz ādas dažas ķiplokdaivas un varbūt kādu pārīti sašķeltu muskatriekstu un ļaujam pāris stundu ievilkties Tad iekuram krāsni, izberžam sautējamo katlu vai pīli vai ko citu tādu karstumizturīgu ar vāku. Ieliekam cūcēnu traukā, pieberam smaržīgos piparus, varbūt kādu timiāna sauju, ja mežonīgumu gribas, vai kadiķogas, tās arvien ko aristokrātisku atsit. Kādu gabaliņu ingversaknes var pierīvēt, tā jau vienmēr mājās mētājas. Drusku uzšļakstām ūdeni un stumjam ietraukoto cūķi krāsnī, bet paši ejam skatīties filmu vai palasīties kādu grāmatu. Kad māksla sākusi garlaikot, atraujamies no ekrāna vai folianta un nomizojam kāli. Sagriežam to neregulāros gabalos un pieberam gaļai. Ja cūcēns čurkst jo dikti, uzšļācam vēl mazliet ūdens un atgriežamies pie garīgās bagātināšanās. Nākamajā pauzē - iespējams, jums sagribējies čurāt - nenoslinkojiet un uzmetiet skatienu krāsnī notiekošajam. Varbūt cūķis sācis čurkstēt ilgās pēc burkāniem? Nelieciet viņam ciest, nokasiet dažus, noskalojiet, sagrieziet pusīkšķa garuma gabalos un sametiet, lai sūt. Pie viena var piekaisīt sauju sāls. Varbūt vēlreiz apslacīt ar ūdeni, bet varbūt arī nē. Tad tīru sirdsapziņu pačurājiet un atgriezieties pie filmas, traktāta vai partitūras, kas nu tur tobrīd nodarbina jūsu nemirstīgo garu. Kad garam sāks uzmākties garaiņu mutuļi, veldamies no virtuves kārdinošos mākoņos, atcerieties, ka, ja miesa dabū, kas tai pienākas, dvēsele mazāk cieš. Atraujieties no mūžīgajām vērtībām, pievērsieties atkal krāsnij - šis iespējams ir brīdis, kad piedevām jāpievieno vēl pārītis kartupeļu (nomizotu un sagrieztu, protams!), kā arī daži gabaliņi selerijas un pētersīļa saknes. Nu jau viss iegājis finiša taisnē, vien pēdējā piegājienā būs jāatceras noņemt traukam vāku, pagriezt gaļu ar ādu uz augšu, uzjundīt no trauka dzīlēm kartupeļus un burkānus (tie atšķirībā no kolēģiem smukāk izskatās apgrilēti) un īsu brīdi ļaut visam augšslānim pārklāties ar zeltainu kraukšķīgu garoziņu. Ja filma jau noskatīta, varam pagūt novīlēt nagus. Tad gan jāliek uz galda šķīvji, naži, dakšas, jāsauc ēdāji un jāņem sezonālais sloufūds no krāsns ārā. Garšo parasti visiem, arī tiem, kas ikdienā nīst kādu no sastāvdaļām. Kļūdīties nav iespējams. Vai vismaz ir ļoti, ļoti grūti.
Manuprāt vienkāršākais ceļš uz labas ķēkšas cildeno vārdu. Un Mārtiņš Rītiņš, ticiet man, neuztaisīs ne sezonālāk, ne lēnāk!