Jo vairāk iedziļinās kādu skandālu anatomijās - vienalga, vai par Oktobra revolūciju runājam, par 1968. gada franču studentu nemieriem vai kaimiņu kašķi kāpņutelpā - jo grūtāk kļūst definēt iesaistīto pušu motivācijas. Kas ir drosmīga cīņa par taisnīgumu un kas sīka, godkārīga vēlme pabojāt dzīvi kādam, kas izrādījies bagātāks, slavenāks, veiksmīgāks. Kurā brīdī solidaritāte Cildenās Idejas vārdā kļūst par uzkūdāma pajoliņa izmantošanu, lai bez riska nokārtotu savus personiskos, visnotaļ maziskos rēķinus. Un galu galā - kad brīva un lepna atteikšanās no angažētības ir tikai gļēvulīga slapstīšanās no jelkāda viedokļa paušanas.
Ai, protams, viszināmas banalitātes, un tā. Es te tikai pie sevis prātuļoju.
Ai, protams, viszināmas banalitātes, un tā. Es te tikai pie sevis prātuļoju.