Kurvjzieža kontemplācijas

Varbūt atgriešanās Alma Mater aijājošajā klēpī ir tā, kas man ik pa brīdim (ne visai bieži gan, aptuveni reizi divos trijos mēnešos) uzjundī vēlmi apēst ko tādu, kas jau pasen likās neatriezeniski izsvītrots no manas (ļoti pieaugušās sievietes) ēdienkartes. Piemēram, ceptus kartupeļus, pārlietus ar tomātu mērci. Par tām reizēm, kad esmu lekciju starpbrīdī metusies uz tuvāko Narwesenu badaini iestumt brēcošajā kuņģī kādu hotdogu un noskalot to ar saldu automāta kafiju, vispār kautri klusēšu, lai nezaudētu pēdējās cieņas paliekas šejienes gastrosnobu acīs.
Ak, jā - bet šārīta ceptie kartupeļi garšoja labi. Varbūt tāpēc, ka biju tos bagātīgi nokaisījusi ar kaltētu baziliku, timiānu un raudeni.