Kurvjzieža kontemplācijas

Iespējams, ka kāds Eiropas Putnu Nāves pētījumu centrs (neticu, ka tāds vēl nav nodibinājies) varētu iešķiebt man nelielu grantu monitoringam. Raugi, jau kādu ceturto reizi kopš decembra sākuma es varu novērot savā iekšpagalmā putna (iespējams, baloža vai kovārņa) līķi. Bez granta esmu pārāk slinka, lai autu kājas un ietu monitorēt attālumā, kas ļautu konstatēt sugu. Vēl es esmu nomonitorējusi, ka līķis parasti mētājas kupenā ne vairāk kā dažas stundas, jo tad allažiņ atlaižas kāds cits putns - vienreiz izskatījās pēc liela kaijveidīgā, citreiz atkal pēc kāda no vanagu dzimtas - un integrē līķi barības ķēdē. Vēl pēc kāda laika ierodas vārnas un nokopj, kas atlicis. Kad beidzot attapies kāds no sētas kaķiem, attipina pa sniegu un piegrūž purnu, viņam nākas konstatēt, ka vairs nekā utilizējama nav, vien apkņubināti kauli un spalvas.
Mulsinošākais tajā visā man šķiet tas, ka tie līķi arvien uzrodas vienā un tajā pašā pagalma stūrī. Lūk, te nu tam pētījumu centram patiesi būtu, ko darīt!