Kurvjzieža kontemplācijas

Manas naktis nav nekādas melleņu naktis, un nevienā acī nav skaistākas par dienām. Tās bez atlikuma iedalās nervozajās un murgu pilnajās, kad nepārtraucu sapņos rakstīt vēstules, ik pa brīdim mostos un pēc četriem rītā vairs neaizmiegu, vien sagaidu kādus pussešus, lai celtos augšā, un tajās, kad iekrītu komā līdz astoņiem rītā, nereaģēdama ne uz modinātāju, ne kaķiem, un tad panikā nemazgājusies, neķemmējusies, skrienu uz darbu, pa ceļam pabeigdama ģērbties.
Pagājušā bija no tām otrajām. Pie samaņas nākšu visticamāk pa pusvieniem, tad arī teikšu jums labrīt!