Kurvjzieža kontemplācijas

Astotā ieslodzījuma nedēļa, četrpadsmitā no beigām. Tieši trešdaļu esmu jau atsēdējusi. Šorīt, pa ielu nākdama, pie sevis skaitīju: četrpadsmit, četrpadsmit, četrpadsmitl... Droši vien tomēr izturēšu. Ik pa brīdim apsveru iespēju lūgt mainīt līguma nosacījumus, samazinot algu, bet arī manu uzturēšanās laiku šeit. Iespējams, es pat mīlētu šo padarīšanu (par darbu to saukt pirksti neceļas), ja man te nebūtu jāpavada tik šausmīgi daudz tik neproduktīvi izšķiežama laika. Ik pa brīdim mani stindzina doma, ka, nezinām taču neviens savu nāves stundu, un, ja manējā pienāk, piemēram, jaunnedēļ, tad mani pēdējie iespaidi saistīsies ar dzelteni pelēkajām sienām aiz loga un datora monitoru četrdesmit stundas nedēļā.