Kurvjzieža kontemplācijas

rīts

krii

9.9.10 10:13

Agras celšanās lielākais ieguvums ir nomoda stundas, kas pieder tikai man. Manas meditācijas (ja pietiek laika), jogas āsanas, skrējiens (ja pietiek laika), balta kafija, lēni malkota, kopā ar kaķiem veroties pa atvērtu logu pagalmā, lēna, laimīga duša, lēnas, laimīgas brokastis, žurnāla raksts (ja pietiek laika) - tāds ir mans pareizais, laimīgais rīts, pirms esmu spiesta aizslēgt sava mīļotā mājokļa durvis un rikšot uz savu dienišķā ieslodzījuma vietu.

• 6 raksta
• ir doma

• nova

  9.9.10 11:06

  

  cikos tad Tu celies?! es arī gribu visu šo paspēt. (ņemot vērā, ka bērni ceļas 6.45 un no mājām jāizbrauc 7.15)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    9.9.10 11:20

    

    Starp pieciem un sešiem - kā kuru rītu iztraušos no gultas. Bet man no mājas jāiziet 8:10-8:15. (Ja izeju 8:20, tad nākas skriet sīkā riksītī).
    Nu jā, un ir rīti, kad noguļu līdz septiņiem, un tad varu tikai izdzert kafiju, nomazgāties, apģērbties un iet. Tad es jūtos mazliet apzagta un jūtami nīgrāka, bet no otras puses - ķermenis pats labāk zina, cik miega viņam katru reizi vajadzīgs.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • nova

      9.9.10 12:31

      

      ahā. tātad man būtu jāceļas starp 4 un 5.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        9.9.10 12:35

        

        Vasarā vienubrīd praktizēju. Bet tad deviņos vakarā lūzu nost, vai arī pa dienu vajadzēja pagulēt.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais