Kurvjzieža kontemplācijas

Laimīgas 45 minūtes atkal noskrietas (kapsētas zvanu mundrajā tempā, protams), 14 parastajiem apļiem pa "gludo" laukumu pievienoti trīs pa reljefaino, kas blakus. Būtu skrējusi vēl kādus trīs vai pat piecus, taču kāds nesimpātisks krievu vīrišķis, kas turpatās staidzināja suni, par katru cenu gribēja uzsākt saviesīgu tērgāšanu, un man sāka likties, ka, ja es turpināšu žvidzināties viņam gar degunu, viņš to uztvers kā manu nepārprotamu ieinteresētību turpinājumā, un kur tad es viņu pēc tam likšu, tāpēc labāk tālāk no grēka.
Katrā ziņā - sirds, plaušas, diafragma un asinsvadi ir pamodušies un apzinājuši savas funkcijas. Droši vien tās ir tikai manas fantāzijas, tomēr ap trīsdesmito minūti uznāca sajūta, ka šis ir tas mirklis, kad muskuļi apēduši glikogēna rezerves un ķermenis sāk dedzināt taukus. Tāda grūti aprakstāma smagnēja tirpoņa asinsvados.
Uffff! Tagad laikam pienācis brīdis vēderpresītei.
Jūs arī izkustieties, pankūkcepēji, ja!