Kurvjzieža kontemplācijas

Sapņi izgāšnakt, kā jau pie pilnmēness, visiem bijuši jo krāšņi - man arī gadījās kāds pusducis nesaistītu sižetu, ko fragmentāri atceros. Ievērības cienīgākais man likās tas, kurā runājos ar Airisu Mērdoku. Viņa gan nav nekad man bijusi īpaši mīļa rakstniece, un nomodā nekādi nespēju atcerēties, kā viņa sapnī izskatījās, bet viena zemapziņas daļa man saka, ka šis sapnis bija dikti uz labu.
Un, jā - citos sižetos bija arī tie sen neredzētie maģisko uzbudinājumu sniedzošie arhitektūras pieminekļi, ieskaitot pareizticīgo katedrāli, kas man kopš astoņpadsmit gadu vecuma mēdz rādīties kā noslēpumains mistiskas laimes solījums.