Kurvjzieža kontemplācijas

Mazgādama traukus, dziedāju kaķiem priekšā seno dziesmiņu par to, kur mēs esam un ārā netiekam, jo trepju nav līdzi...tad aprāvos, zinādama, ka nākamā rindiņa attiecībā uz mani nebūtu patiesa. Draugi mani nav pametuši, par spīti tam, ka saskarsme ar neirotisku radījumu, kas nekrāsotām acīm elso, sabrucis uz nesamaksājamu rēķinu kaudzes, nevar būt diez cik patīkama. Un tikai pateicoties draugiem, es vēl esmu pietiekami dzīva, lai auklētu kādas cerības tomēr reiz izrāpties laukā
Krīze ir varens piedzīvojums!