Kurvjzieža kontemplācijas

krii

10.9.09 10:24

Pēc ilgāka pārtraukuma šorīt atkal skrēju. Saule lēnītēm pievilkās, nesen pļautā zāle mitri kūpēja, manas kājas mīlēja zemi, manas plaušas mīlēja gaisu, es biju ļoti, ļoti dzīva - kāda sen neesmu bijusi.
Šorīt man pat budžetēšana nelikās sliktākais, ko cilvēks jelkad mūžā varētu darīt.

• 7 raksta
• ir doma

• jojo

  10.9.09 11:39

  

  ja tu domā viena pasākuma tāmēšanu, tad piekrītu, diezgan bōring, ja viena kantora budžetēšanu tad, īstenībā, baigi interesanti.
  
  tu nu gan esi baigais varonis. es vairs nevaru skriet a) ceļu locītavu, b) muguras dēļ. man skauž. :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    10.9.09 11:57

    

    Grāmatvedībā nav nekā interesanta. Augoņi uz dibena varētu sniegt patīkamākas izjūtas un sajūtas.
    
    Hmmm, man jau liekas, ka tik lēnīga un pieticīga skriešana ka manējā nevar kaitēt ne mugurai, ne ceļiem - īpaši, ja pirms tam pastaipās un palokās.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • jojo

      10.9.09 12:10

      

      jap. :) nekaitē jau ar. es ceļgalus un muguru citur sačakarēju.
      
      klau, par muguru un locītavām domājot, tu jau zini, ka no asfalta iespēju robežās jāizvairās?

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        10.9.09 12:15

        

        Mhm. Asfalts tikai kvartāls turpceļā, kvartāls atpakaļceļā, pa vidu smuki riņķojam pa nostaigātu zemes taciņu un zālīti.
        Klau, bet Tev tiešam tās problēmas tik nopietnas, ka pat skriet nevar? Varbūt, ja mazliet pavingro, tad var? (Es gan tagad nepretendēju būt daktera vietā)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • jojo

          10.9.09 12:41

          

          pagaidām nevar, nevar. :) bet es mīcos uz visādiem trenažieriem un staigāt es arī varu.
          
          vot.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais