Kurvjzieža kontemplācijas

Par gumijām, baltām bantēm, nobrāztiem ceļgaliem un pavasara asfaltu

krii

1.5.09 21:44

Vienu vakaru, mājās nākdama, atcerējos, ka pirms daudziem gadiem nopietnākā nodarbe šajā gadalaikā bija "lēkāšana ar gumijām", neskaitāmie aizraujošie turnīri gan klases, gan sētas meiteņu starpā. Laba gumija bija pēc iespējas garāka, elastīga un bez mezgliem, savukārt labākie apavi bija bez sprādzītēm sānos - lai neaizķertos.
Šķiet, savos labākajos laikos tiku līdz tam līmenim, kurā visa kombinācija jāizpilda aizvērtām acīm, un līdz tam noteikti bija tāls jo tāls ceļš lecams.
Starp citu, es joprojām atceros visas figūras, kas bija obligātas mūsu sētā. Neesmu gan pārliecināta, vai spēju tās bez kļūdām izpildīt.:)

• 6 raksta
• ir doma

• tante

  1.5.09 22:02

  

  dīvaini, bet es arī kaut kur šajās dienās atcerējos gumiju lēkšanas..:))
  man vispār bija pagrūti to apgūt, jo es līdz gumijām nebiju savā dzīvē ieviesusi lēkāšanu ar lecamaukliņu prosta.:)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    1.5.09 22:19

    

    Tas nav dīvaini, ka atcerējies, jo tieši šādas dienas bija ideāli piemērotas tam, lai lēkātu - visus starpbrīžus skolā, un pēc tam pagalmā, kamēr sāk krēslot vai kamēr mātes nesasauc vakariņās.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • tante

      1.5.09 22:24

      

      skolā starpbrīžos es lasīju grāmatas nevis lēkāju un vakariņas arī taisīju es un visus uz tām dzinu kopā..;)
      patiešām neatceros pa kuru laiku lēkāju, bet atceros ka biju otrā labākā lēkātāja pagalmā..:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • susuriic

        1.5.09 22:30

        

        otrā lecīgākā pagalmā :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • tante

          1.5.09 22:39

          

          :)) es vēl joprojām esmu lecīga..:)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais