Moralizējošas pārdomas un negants sašutums mani pārņem ikreiz, kad lasu vai dzirdu par šķiršanās drāmām, kurās viena vai abas puses kā galveno šantāžas un atriebības ieroci izmanto bērnus.
Iemesls, kas pamudināja šo ierakstīt, bija tie aizvien biežāk presē aprakstītie gadījumi, kad šķiršanās notiek ar patiesu naidu un viens vai abi vecāki izrāda gatavību iet pāri līķiem, lai sariebtu otram. Bet bērns tiek raustīts uz abām pusēm - no vienas tiesas sēdes līdz otrai. Tāpēc arī pieminēju šantāžu un bērnu kā ieroci otra sāpināšanai. Gadījumi, kad bērna attiecības ar vienu no vecākiem laika gaitā pamazām atdziest, ir kaut kas cits.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tāpēc arī pieminēju šantāžu un bērnu kā ieroci otra sāpināšanai. Gadījumi, kad bērna attiecības ar vienu no vecākiem laika gaitā pamazām atdziest, ir kaut kas cits.