Izsvistu pedejo dveseles lasi no sevis.
Klustu par ginger-kid.

Si ieraksta tapsana tiek izmantoti visi mani pari palikusies speki, smaga seksana un melns gar acim.

Jau vairakas dienas jutos ka uz adatam. Ta maza, kaitnosa temperatura (te nav, ar ko izmerit, bet nu var jau just, ka kadi 37.2). Slims tu neesi, bet ari nekam ta kartigi nodoties neesi spejigs. Un vakar ta padarisana beidzas. Pec pusnakts ar Alex gajam pastaiga, jo gaisa temperaturu (+27) atzinu par izturamu, lai varetu izvilkt savas miesas Bukarestes ielas. Passtaigas interesantais piedzivojums: 5 suni uzbruk cilvekam, kurs, mulkis, saka vicinaties ar savu maisinu, tada veida vel vairak uzkurinot sunus. Lai miers vina pisliem, mes gajam talak. Un viena mirkli es sapratu, ka neko vairs nesaprtotu. Pirmam kartam valodu - es nevareju uztvert, kada valoda ar mani runa, rumanu, latviesu, anglu, krievu vai lietuviesu. Mana galva tas visas tur grieza rinka danci. Un tad caur karuseli un melno tumi galva dzirdu: "Hey! You're scaring the shit out from me, don't do that!" Munka "Kliedzienu" zini? Man liekas, ka kaut kas tads man bija iesucies seja. Pedejiem spekiem aizstreipuloju atpakal majas un saprotu - DIRSA IR!
Nezinu, kapec, bet likas, ka pavisam noteikti jaizmazga zobi. Skatos uz 3 zobu birstitem, censoties iebraukt, kura ir maneja. Pec 4min pirmie panakumi. Mazgaju zobus un skatos spoguli. Domaju, kurs ievilcis vannasistaba TV uz uzgriezis sausmenu kanalu.
Un tad sakas nakts.

Katra kustiba sagadaja sapes. Meli. Katra sekunde, kura sevi apzinajos, sagadaja sapes. Svistu, auksts, karsts, grozos, acu baltumi sap, it ka kads uz tiem butu dejojis riverdance. Elpa mani velk uz kapu. Un pats labakais notiek mirkli, kad Alex prasa, lai es paradu meli, jo vins tur kaut ko redzeja. Drosi vien manu izmisumu? Uz meles melni pleki. Un nevis visa mele tumsa, bet patiesam pleki. Domaju, no sarkanvina, bet parejiem normalas meles. Paskatos spoguli - ta vispar nav mana mele!! Patiesam! TA NAV MANA MELE! Es skatos uz savu muti, un tur kaut kads sveskermenis. Viens jautajums - ?????????????????

Ap septiniem sapratu, ka nav verts telot miegu.
Un tad sakas diena.

Klasisksas pazimes - smagi muskuli, sap viss, kas var sapet un vel no kaimina aiznemos. Dzeru tonnam skidrumu, teloju, ka speju ieest to arbuzu, ko man te gruz ieksa. Censos izdzivot.

Fona iet amerikanu seriali. Sis dienas pick up line, kuru es noteikti varetu veltit kadiem dzinsu sortiem: "Hun, your legs must be tired, 'cos you're running trough my head all day long!"

Ha, apjedzu, ka man jau  menesus nav bijusi ikdiena (3x parvacos, brauciens uz Italiju, Eiro-stoposanas trips, Balkanu-stoposanas trips, kluvu par tanti, iepazinos ar kakena skatienu un iemilesanos mirklos, pieteicos Erasmus, izglabu dzivibu diviem kakeniem, biju pie 4 juram, loti skaisti milejos, ar Sambu piedalijos kolosalos koncertos, nogalinaju vienu iespejamo nakotnes celu, pirmoreiz zongleju ar uguni, un tas nav viss).
 
Tagad nemos par dienvidiem un censos atkost rumanus. It ka vini ir cilveki, it ka nav. No vieniem saniem redzu tadas pasas vajibas ka man, varu vinus izskaidrot ar sev zinamiem kriterijiem, smeltiem sava un nospikotiem draugu pieredze. Bet otros sanos pilnigi citas ribas. Un lidz dusmam reizem gribas kliegt par to, ka nesaprotu, ka kaitina vai liekas nepienemami. Ja, es butu ideals krustnesu karavirs, zinatu, ka izplatit savu ticibu.Nopietnak - maku es pienemt citus cilvekus, bet tagad esmu pilniga apjukuma. Un interesanti.

Saku gatavoties rudenim Lietuva. Mekleju majvietu. Neatceros, ka kadreiz dzive to butu darijusi, esmu parvakusies kopa 7 reizes, neskaitot kojas, bet pirmo reizi pati raknajos pa sludinajumiem. Vel pie tam lietuviesu valoda. Gugles transleiteri, jel, ak, nac paliga! Negribas iegrabties kaut kados zubrigos nugos, taja pasa laika baiga haosa negribu sedet - gribu pamacities. Eh, manas velmes mani nobeigs. Studeju Vilnas regionus, domaju, cik ilgi lidz skolai jacapo utt. Taja pasa laika nezinot, kura eka man bus lekcijas (Vilnas Universitate diezgan milziga), nezinot, cik biezi tas notiek magistriem. Es pat nezinu, ko es tur isti macisos, bet jau skaitu krustojumus un mekleju tuvako tirgu.
Un fona visu laiku kaitinosas iesnas un sapigs klepus. Jes, holidei. Normalu pukiti ari gribu ievilkt, te nesanak. Tik dzeru, dzeru, dzeru, dzeru.. Man pat vairs nevienu konkretu alkoholu negribas, luk, tas jau ir limenis!
Vel pie tam nevaru normali nosedet, jo pie Melnas juras apdedzinaju dupsi.
Gribu uz Spaniju!

Ta ir tikai miesa. Ta ir tikai miesa.

Vini muk ka cukas no ierociem,
skaties, ka tas lido.
Pari ku-ku un iedegumiem,
pari maizes laukiem, eifeltorniem,
pari cilveku salatiem un debesskrapju meziem.
Sita bildite tik viegli nedziest.
Paskaties, ka tas cukas lido.

Gala varbut tevi vairo vardarbibu.
Tomer tiesi tadel tava zoklu linija ir tik skaista.

Balta, tira, grubulaina lapa un svaiga, rugta tinte. Nak!

Ta tik vel truka. Esmu diezgan eksotiska zeme, apkart viss, kas cilveka izlepusajam velmem vajadzigs, nekadu satraukumu, reals pansionats. Un es tomer pamanos nokert iesnas un pamatigu kaulu lausanu. Viss smags, rokas smagas, kajas smagas. Eh, pukite tagad deretu.

..taaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaallluuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuu........

15h brauciens ar vilcienu. Pirmais tik garais mana ne tik garaja muzina. Tiri jauki, ja tiec viena nodalijuma ar dzeku no Ciles, kas piedava uzsmeket H., ko atvedis no savas dzimtas zemes (50g) zem olam. Njamma. :D
Tagad Dieva ausi iegulusies, mlje, riju kirsus, gaidu vakaru, kad varesu iet netirajas Bukarestes ielas (sini karstuma mani neviens ara neizvilks) un dzert sliktu alinu.

Dzeru rita kaffiju pie upes, skatos uz vecpilsetu un saprotu -es tacu esmu Bratislava. Staigaju pa pilsetu,jutos ka Roma. Bombardesanas sekas liecina par Berlines elpu.Francijas cienigi kruasani, visa balkanu butiba apkart. Pilnigs sajukums. Be pukite ir un paliek pukite. :)

Kads vieds virs teica, ka nevajag skriet. Nu man sis ir sanacis skrejiens cauri Balkaniem, bet es galigi nesaku diemzel. Redzu daudz - tveru un dzeru, un dzeru, lidz tirpst acis un mute. Metos Balkana, rakija un svaigos auglos, un gala (mjaso).


Albanija ieblieza pa smadzeni ne pa jokam. Tagad joprojam neskaidra Kosova gaida.

Bosnija ir forsaka valsts visa ciema!

tusētāji austrieši, vācu omes, itāļu buržuā.. visi tāpat ir un paliek poļi

Pēc vakardienas grāvējkoncerta un nakts balagāna džemseššon pamodos septiņos. Pohu nav, toties nogurums dubultā. Bezcerība,ka spēšu uzrakstīt referātu šodienas eksāmenam. Vispār absolūta bezcerība par tuvāko nākotni. Savācu gaļu, aizvelkos līdz dušai. Nepalīdz (nu labi, labi - acis atlipināja). Aizvelkos kafiju uztaisīt. Smarža jau nedaudz uzmundrina. Un tad savā cellē ieraugu vakar iedāvināto Balzamiņu. Kā tas saucās? Jā, kafija ar jumtiņu astoņos no rīta. Un tāds mundrumiņš tā kā parādījās, cerība mājās atvilkās. Nu es atkal visu varu, neiespējamo referātu uzrakstīt, semināru atbildēt, rītdienai referātu un prezentāciju uzcept un vakarā vēl dzejoļus palasīt. Visu varu, visu varu, jāsāk tik darīt!

Laikam jau jāsāk pierast. Uzslavē par kaut kādu atšķirību, orģinalitāti (kaut vienam mazam aspektiņam) patstāvīgi veiktajā darbā (salīdzinājumā ar kursa biedrēm). Atšķirības iemesls - es vienkārši kārtējo reizi biju pārpratusi uzdevuma noteikumus.

Celšanās septiņos (kārtējo reizi). "Solāris" piebeigšana gan lasīšanās, gan (ap)rakstīšanā, pat diezgan veiksmīgi. Ciemiņš, kurš liek nervozēt (veselīgi laikam jau, jāāā, veselīīīgīīī). Šopings ar vīru, kā teiktu Kristaps. Patiesībā - bezcerīga ceļojummugursomas meklēšana. Toties bonusiņš - tiku pie degļa! Vēl tik gāzes baloniņš jāsažurko (jau procesā) un ceļojums UZ LEJU var sākties! (un vēl kāds pārsteigums ceļojumbiedram he, he.. varbūt kādreiz pateikšu :p )
Garšīgs kviešalus un oligarhu dedzināšana. Nu centos, bet nešķīlās. Nespēju atrast oligarhu sevī. Nu nav man tieksme visas pasaules naudu sapelnīt/saraut nāsīs. Toties atradu diezgan uztrenētu rediģi - publiskās runas bija diezgan šausminošā valodiskā līmenī. Zēēēēēmīīīīīī! Un arī žurnālistiem. Nedaudz skumji. Protams, man vēl augt un augt, bet nu jau piefiksēju. :)
Un uz skolas galu ar diviem vāģiem (+ ciemiņš rītdienas (nu jau šodienas) koncertā). Veiksmīgi.
Labu nakti. Nākošās trīs dienas trakitrakitrakitrakitrakitrakitrakitraki zubrā. Jāpiebeidz tie eksāmeni un tad uz dienvidiem (o, salidojums pirms tam, senās sejas jāmēģina atkost).

Labu nakti II

Pašnāvības vēstules rakstīšana tomēr var ļoti sagruzīt.

Vakar iekāpu cietumā. Un arī izmuku. Viss kā pienākas - nepiemērots apģērbs, vēl nepiemērotāki apavi, kāpšana uz sienas, aiz sienas, izvairīšanās no civilajiem/sargiem, cerība neuzskriet kādam sunim vai spokam, kas mistiski čīkstina vecās durvis. Cietums 2 gadus tukšs, pirms mums jau tur pabijusi puspasaule un ierāvusi nāsīs visu jēdzīgo un paceļamo/atraujamo/iznesamo. Pat cietumniekus un darbiniekus. Sistēmā kaut kas nogājis greizis, spundē iekšā māksliniekus - skaistu delfīna attēlu redzējām, tik zils kā bērnības debesis, nevainīgi košs. Delfīni draudzīgi, kā jau tiem pienāks būt, un gudrāki par cilvēkiem, kā jau mums pienākas. Nenovērtētie instinkti,kurus mēs esam izšķīdinājuši plastmasā, IT un CITĀS tehnoloģijās, modeficētos suņos un potenciāli klonētajos bēbīšos.
Cietumniekiem pašiem savs universs, sava pasaule, sava pilsēta, savs veikals un ēdnīca, sava diēta, savi hobiji, savas mīļākās apsargu rindās, dienesta romānu parodijas. Un neteikšu, ka sliktāk. Un nerakstīšu, ka sliktāk. Zinošie teica, ka tāpat viņi visu var dabūt. Sakari, tikai sakari.
Jauna ideja par izglītību. Precīzāk - izglītošanu. Pirms man pasvieda ideju par māsterdigrī priekšrocībām palīdzēt pie digrī tikt arī citiem zinātkāriem ļaudīm (un savas dzīves izniekotājiem, kuru senčiem naudu nav kur likt/grūti sūri pelnītās monētiņas gribas ieguldīt sevu miesu un asiņu izglītošanā, lai tiek augstāk kā paši savā laikā (kurš it kā jau nav beidzies.. kas tas pa teicienu - manos laikos? Tikai līķi tā drīkstētu runāt). Un pa šito līniju dzima jauna ideja - var jau arī palīdzēt (vai iedomāties, ka palīdzi)Aizrestijas iedzīvotājiem izglītoties. Mani taču neapēstu, domāju.
Ir ideja, ir, ir.

Mācos, mācos neizmācos. Drīz jāparādās satraukumam. Vēl nav, kaut kur aizdzēries vai aizmīlējies.

Nu par to saimu. Es tā vecmodīgi - pārmaiņas kaut vai pārmaiņu dēļ. Gatavs riskēt iet uz slikāk, ka tik ne šitā, nekādas stagnācijas, lūdzu. Ja būšu LV, es par solīti uz priekšu savu trallallaaa.


rumumums rumumums rumumums rumumums

Current Mood: tired