Šodien darbā atļāvos izlaist dredus brīvībā. Domāju, ja jau mani tā saslavēja pagajušajā nedēļā, varu atļauties kādu vaļību. Cilvēki smaidas, viss kārtībā.

***
Eh, ko lai atbild uz jautājumiem - ko jūs, latvieši, bankomātus aptīrat stabilām bankām. Gribas tikai nopūsties un citēt vienu no labakajiem jokiem dr.lv - ja vakarā nenāks miegs, došos skaitīt aitas pie bankomāta. Bet tiešām - cilvēkiem ir bail, un bailes izplatās strauji, masveidā un iedarbīgi. Un šāda masveida bankomātu tukšošana nenovedīs pie laba gala. Kaut gan man teica, ka šodien ir rindas pie iemaksas bankomātiem. Visu cieņu SwedBank darbiniekiem pēdējo dienu laikā.
Cilvēki ir nobijušies.

***
Pēc nedēļas jau uz Beļģiju, gribu aitas, gribu suņus, spriņģotāju Kenzu un arī lēno Bindi, gribu ģimeni ar tēti un mammu, un māsām. Protams, protams, ļoti mīlu savu riktīgo mammu vairāk par visām citām pasaules mammām, bet būs jauki šajā gadā (ar viņas svētību) pasēdēt ideālā bildē.


***
Vakar saņēmu e-pastu par stipendiju pārrēķināšanu, man pienākas vēl naudiņas. Protams, ceļojumā iztrakošos. Bet tajā pašā laikā, skatoties, cik citi Erasmus var atļauties ceļot apkārt pa savām stīpām, nedaudz skumīgi paliek par Latvijas iespējām. Bet nu tagad, kā Aga teica, varu iet prom no darba. :D

***
Pirmo reizi tā pa riktīgo pieķēros Stainas tulkošanai. Smagi, smagi, prieks par katru mazāko izdošanos.