| |
[Apr. 23rd, 2019|02:47 pm] |
Mazgājot traukus uzradās ideja par seriāla Mad Men rīmeiku, lokalizētu 21. gadsimtā. Tajā alkoholiķe sieva aiztītos no straight edge tēva, savācot bērnus. Džeks tāpat skumji apsēžas uz trepēm un blenž tukšumā. Tāpat, kā oriģinālā, skan Boba Dilana "Don't Think Twice, it's Alright". Stāsts (naratīvs) tāpat nemainītos. Tas vienkārši būtu relateablāks citai grupai cilvēku (būtībā tāda pati dzīves pieredze, taču no cita skatu punkta). Iespējams, darbība norisinātos kādā mazā ciemā kādā no Austrumeiropas valstīm.
Nesaistīti (?): no Delēza (& Co) rizomātikas var izlobīt simtiem tūkstošiem domu, iespējams ārēji gluži pretējas. Viena no domām, kas man izlobījās rizomātikas sakarā, ir sekojoša:
*"Tūkstoš plato" ir manifests pret stāstu nabadzību. Viņuprāt, stāstu nabadzība ir fašisms. Tā kā mūsdienu masu kultūrā stāstu paliek arvien mazāk, fašims triumfē. Mainās varoņu ādas krāsas, dzimumi un tā tālāk, taču stāsti paši nemainās, mainās tikai dekorācijas. Izgudrot jaunas origami formas nenozīmē mainīt papīra krāsu. Jaunas origami formas rodas, pārlocot papīru radikāli savādāk. |
|
|
