vienīgā reize, kad es pārstāju iet uz kādu apkalpojošu iestādi, bija Litle Džonī picērija, kādreiz bija pretī Saktai, tagad tu Elkors ir un vēl kaut kas.
Pārdevēja man laipni uzsmaidīja un pajautāja, vai man to pašu, ko parasti. Aizbēgu panikā. Neciešu, kad man pievērš uzmanību un vēl iegaumē, ko es parasti apriju.