:
Cilvēki negrib apjēgt vienkāršas lietas- tīras nacionālas latviešu valsts nav bijis.
1201. gadā, kad pirmoreiz tiek pieminēta Rīga, šeit jau bija tirgus placis, kur krievu strūdzinieki pārkrāva savu kravu no plostiem uz kuģiem, lai transportētu tālāk uz Skandināviju un Eiropas centrālo daļu. Viduslaikos lielāko daļu Rīgas ēku piederēja vācu un krievu tirgotājiem. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikos Saeimā, veikalos, restorānos un arī kučieri, brīvi runāja latviski, vāciski un krieviski. Latgalē bija veseli ciemi, kur dzīvoja tikai krievu vecticībnieki.
Pirmās brīvvalsts laikā tauta ienīda vācu muižniekus un boļševikus.
Otrās Atmodas laikā mēs it kā atjaunojam pirmo Brīvvalsti (interesanti, kurš to izdomāja un uz kāda pamata?)
Un tad mēs pēkšņi izdomājam, ka visi krievi šeit ir svešinieki un traucējošais elements.
Vēsture atkārtojas. 1917.gadā februārī revolūcija Krievijā gāza Cara varu un nodibināja Pagaidu Valdība, bet oktobrī Ļeņins veica apvērsumu un pārējos dalībniekus pārmeta pār -impi.
Manuprāt arī 1990.gadā notika tas pats.
Ievēlot pēdējo Augstāko Padomi mēs visi, latvieši un nelatvieši balsojam par pārmaiņām savā dzīvē. Par Perestroiku, Glasnostj un Uskoreņije.
Bet Tautas fronte pēc tam paņēma un uzmeta.
Uzmeta visus nelatviešus.
Obidno!.
Un es pilnīgi piekrītu – lielākā daļa nelatviešu bija pret padomju varu kā tādu, un ja tad mēs būtu viņiem pastiepuši roku, tad šobrīd Putinam mēs būtu izsituši visas trumpes.
Atomnuju energiju – v mirnoe ruslo!
Mēs neprotam tirgoties.
Nav mūsos žīdu Ješkas!
Diemžēl.
Tikai pērkot Krievijā un pārdodot Eiropā mēs varētu dzīvot cepuri kuldami.
Mēs izvēlējamies citu ceļu.
Būt lepniem un brīviem.
Kaut vīzēs, bet brīvi!
Diemžēl, šī lozunga autori dzīvo Kalifornijā un Floridā, un viņiem pavisam nesalst.
Salst mums.
Tiem, kas diemžēl katru dienu min šo smilšu taku.
1201. gadā, kad pirmoreiz tiek pieminēta Rīga, šeit jau bija tirgus placis, kur krievu strūdzinieki pārkrāva savu kravu no plostiem uz kuģiem, lai transportētu tālāk uz Skandināviju un Eiropas centrālo daļu. Viduslaikos lielāko daļu Rīgas ēku piederēja vācu un krievu tirgotājiem. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikos Saeimā, veikalos, restorānos un arī kučieri, brīvi runāja latviski, vāciski un krieviski. Latgalē bija veseli ciemi, kur dzīvoja tikai krievu vecticībnieki.
Pirmās brīvvalsts laikā tauta ienīda vācu muižniekus un boļševikus.
Otrās Atmodas laikā mēs it kā atjaunojam pirmo Brīvvalsti (interesanti, kurš to izdomāja un uz kāda pamata?)
Un tad mēs pēkšņi izdomājam, ka visi krievi šeit ir svešinieki un traucējošais elements.
Vēsture atkārtojas. 1917.gadā februārī revolūcija Krievijā gāza Cara varu un nodibināja Pagaidu Valdība, bet oktobrī Ļeņins veica apvērsumu un pārējos dalībniekus pārmeta pār -impi.
Manuprāt arī 1990.gadā notika tas pats.
Ievēlot pēdējo Augstāko Padomi mēs visi, latvieši un nelatvieši balsojam par pārmaiņām savā dzīvē. Par Perestroiku, Glasnostj un Uskoreņije.
Bet Tautas fronte pēc tam paņēma un uzmeta.
Uzmeta visus nelatviešus.
Obidno!.
Un es pilnīgi piekrītu – lielākā daļa nelatviešu bija pret padomju varu kā tādu, un ja tad mēs būtu viņiem pastiepuši roku, tad šobrīd Putinam mēs būtu izsituši visas trumpes.
Atomnuju energiju – v mirnoe ruslo!
Mēs neprotam tirgoties.
Nav mūsos žīdu Ješkas!
Diemžēl.
Tikai pērkot Krievijā un pārdodot Eiropā mēs varētu dzīvot cepuri kuldami.
Mēs izvēlējamies citu ceļu.
Būt lepniem un brīviem.
Kaut vīzēs, bet brīvi!
Diemžēl, šī lozunga autori dzīvo Kalifornijā un Floridā, un viņiem pavisam nesalst.
Salst mums.
Tiem, kas diemžēl katru dienu min šo smilšu taku.