| |
[Apr. 27th, 2023|11:05 am] |
|
es laikam nesaprotu naudas sodus, tie man drīzāk izklausās pēc "piedāvājuma": gribi ar nazi piedraudēt savai sievai publiskā vietā? easy, tagad tikai par 500 eiro, (kuri tev nav tā īsti jāatmaksā, jo ko gan mēs varam izdarīt, ja šāda nauda tev kontā vienkārši nav un tu atsakies maksāt) |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2023|06:19 pm] |
|
es vienkārši gribu ilgstoši kaut kur iet un būt ārpus aprites, ja tā to var nosaukt, nezinu, kaut kādu camino de satiago iet dienām, nedēļām, mēnešiem ilgi vai pāriet pāri austrālijai, man vienkārši vajag būt dabā, bet visa daba, kas man te ir apkārt ir tāda "nedabīga", betonā sastādīti koki un piedrazots parks |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2023|01:33 pm] |
Aprīlis vienkārši varētu beigties, maijs atnestu siltumu, mieru un gulšņāšanu saulītē.
Gribas drusku izštepselēties no sevis. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2023|02:55 pm] |
|
- man, you give such a divorced dad energy, you really are trying not to crumble but you are a bit pathetic (and in a wrinkly shirt, you never needed to iron one) |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2023|02:17 pm] |
kaut kādu kolātes blogu uzgāju, zelta vārdi: "Sūds tā iedvesma. Un īpašs padoms tiem, kas nezina, kā sākt grāmatu vai bakalaura darbu. Vienkārši sākt. Pohuj, kā. Ja beigās sākums būs slikts, izdzēsīs. Jo iedvesma ir sūds."
iedvesma ir sūds.
darbu var izdarīt darot.
iedvesmas gaidīšana ir vissliktākā atruna. |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2023|12:56 pm] |
es nezinu, kā lai biežāk izvēdinu savu sirdstelpu, lai nav tā, ka katru reizi, kad atveru muti pie terapeita, sāku nevaldāmi raudāt
šīs sēras mani maļ kā gaļas mašīna |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2023|01:50 pm] |
- cik bieži tu satiec savus vecākus?
- hmm... varbūt kādas 4-5 reizes gadā.
- un cik viņi ilgi vēl varētu dzīvot, cik viņiem ir gadu?
- hmm, varbūt vēl kādus 15 gadus? 20 jau būtu diezgan daudz.
- tas nozīmē, ka tu viņus satiksi vēl 60-100 reižu savā dzīvē. tas ir daudz vai maz?
- ... nekad jau nevar zināt, kad būs pēdējā reize |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2023|10:43 am] |
Īvs ir Berlīnē un bija doma satikties, bet tad viņš kaut ko ļoti īviskā-garā atraksta, ka nevajag šodien sasteigt, viņam vajag pastrādāt un maģistra darbu rakstīt un tad varbūt nākamnedēļ tiekās,
mana mazā apsēstā smadzene gaida kā kucēns komandu "nāc" un es iešu,
kāpēc man ļimst ceļi viņa klātbūtnē?
ar V mēs dzīvojam kā kaimiņi, kā ļoti labi dzīvokļa kaimiņi, kas dažreiz pārguļ un viens otram pakasa muguriņu, guļ satinušies viens otrā, uztaisa ēst un pabužina, bet ceļļimste tur nav, tur ir kaut kas ļoti pazīstams un drošs, labs, uzticams, silts |
|
|
| |
[Mar. 30th, 2023|02:04 pm] |
Ilgi sev stāstīju, ka neesmu sociāls dzīvnieks un cilvēki mani neinteresē, bet pēdējās nedēļās un dienās tieši draugpaziņu līdzāsbūšana ir tik dziedējoša,
Vakar A&C atbrauca uz vakariņām palika arī pa nakti, paēdām brokastis kopā un pēc astoņiem jau katrs devās savā virzienā, darbos un nedarbos, brīnišķīgi. Pēc tam stundu novāvuļoju ar Ā videozvanā, beigās bija tāds: "ak, jel, man tevis tik ļoti pietrūkst, tik labi parunāties"
p.s. Sapņoju naktī par Īvu, pēc pamošanās gribēju vēlreiz aizmigt, nonākt atpakaļ tajā sapnī. Bijām blakus. Un tas bija tā droši un labi. |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2023|01:56 pm] |
biju jau veiksmīgi aizmirsis par šādām ziņām, bet "hei, man ir covids" no paziņas šodien ieripo manā whastappā
jāiet iebāzt kociņš degunā, pagājušajā ceturtdienā mēs tomēr blakus sēdējām |
|
|
| |
[Mar. 28th, 2023|02:15 pm] |
sēras ir tāds fucking stāvoklis, ka es nezinu, kur likties, stulbi blenžu ekrānā un nezinu, ko ar sevi iesākt
un sēras nepāriet dažu stundu vai dienu laikā
un nav tā, ka izejot cauri vienam sērošanas posmam tas vairs neatgriežas, nē, nē, tā anv tāda loģiska secība, es lēkāju no depresijas uz noliegšanu uz kompromismu un atpakaļ
"būs labi", "turies", "nezaudē cerību" |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2022|09:46 am] |
tik sen nebija bijusi sajūta, kad nejaušs rokas pieskāriens izsit zibeņus caur mugurkaulu
skatos uz riņķi bildītes un klausos konkrētus skaņdarbus uz riņķi, uz riņķi
daydreaming |
|
|
| |
[Nov. 18th, 2022|11:43 am] |
dažreiz savā kvīru burbulī esmu dzirdējis piezīmes par to, ka kvīru attiecības ir "labākas", redz, kā mēs viens par otru rūpējamies, kā cienam cits citu, mēs esam tik lieliski (daži twitterpāri, bleh, tik cukursaldi, ka nu vai)
well, actually.
esmu gan bijis, gan no malas redzējis arī tik daudz toksisku kvīru attiecību (protams, arī starp hetero pāriem tādas ir, un daudz), nevis attiecības, bet kaut kāds trauma bonding un codependency
varbūt jautājums nav tik daudz par kvīriem un ne-kvīriem, varbūt mēs kā cilvēki vienkārši esam drausmīgi |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2022|11:19 am] |
Nepamet sajūta, ka es kaut ko līdz galam nesaprotu un nemāku. Protams, tas var liecināt par kaut kādu viedumu, jo zināt visu jau nekad nevar. Bet kā "darīt lietas"? Metu pie malas "perfekciju" un "bliežu", bet tam arī nekādas atsauces nav. Kā sasniegt cilvēkus? Tagad tik daudz iespēju (it kā), informācijas pārbagātība, kā tad to manu lietu, pasākumu cilvēki ieraudzīs? Man besī sevi reklamēt - nāciet paskatīties uz mani! Bet kā lai to dara?
Es galīgi neesmu no "fake it till you make it" cilvēkiem, jo es nemāku "feikot".
Ja ir tas "fake it till you make it", tad tam seko "a jūs nemaz nezināt, kas aiz manām laimīgajām bildēm slēpās, man ir tik slikti". A, pag, kā tad mēs varējām zināt, ja viss, kas redzams, ir instalācija un performance?
Iemāciet man dzīvot normālu, nesarežģītu dzīvi, ar stabiliem ienākumiem un regulāriem atvaļinājumiem. |
|
|
| |
[Nov. 9th, 2022|09:46 pm] |
|
Apsēdos friziera krēslā, ieskatījos acīs spoguļattēlam, tur depresijas +20 kg, maisiņi zem acīm un slikta sejas āda. |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2022|11:20 am] |
|
dažreiz ļoti pietrūkst kolēģu un kolektīva, bet tad facebookā redzu jautājumus par "korporatīvajām dāvanām" un "varbūt kāds var ieteikt foršu piparkūku cepšanas vai adventes vainagu meistardarbnīcu, kur darba kolektīvs varētu aizdoties" un man pārskrien šermuļi pār kauliem, tālāk no tā visa, paldies |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2022|09:16 am] |
Okay, jāizdomā plāns, kā tik galā ar soc.trauksmi, lai nedreb rociņas, lai neliekas, ka ir šausmīgi neveikli iet un darīt lietas.
1) Somā (jakas kabatā) jānēsā līdzi grāmata vai kindls, lai, piemēram, apsežoties izdzert kafiju, nav truli jāblenž sienā (telefonu baidījos izmantot, jo nebiju drošs, cik ilgi baterija izvilks, bija svarīgi, lai telefons neizlādējas)
2) Jānēsā līdzi kāds blociņš un rakstāmrīks, lai tad var pierakstīt tās traucošās domas vai jebko citu. Varbūt kaut ko pazīmēt vai dzejoli uzrakstīt.
3) PIRMS brauciena, zinot, ka būs vairākas stundas jāgaida, apskatīt, kur ir kāds grāmatu veikals, tur var jaunākās grāamtas pašķirstīt, apskatīt, kas iznācis, neko pat nepērkot.
Okay, pastaigāties (cerot neapmaldīties), window shoppings, pafotogrāfēt ielas un mājas, kaķus un augus. Ko vēl var darīt pilsētā par brīvu uz dažām stundām (netērējot lielus līdzekļus - lai nav variants, ka kūka un kafija > 10 eiro, man nesen tā sanāca, un tā kūka nemaz nebija TIK garšīga)? |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2022|03:15 pm] |
es, protams, zinu, ka tāds ir mans psiholoģes darbs, bet, bāc, man tā ar viņu paveicies, viņa ir tik sakarīga, atbalstoša, uzklausoša. un ir ļoti, ļoti, ļoti labi parunāt, izrunāt no sevis ārā tās domas. izraudāt. palaist prom no sevis. šodienas sesija bija tāda grūta, runājām par zaudējumiem. par cilvēkiem, kas zaudēti, kas jāpalaiž prom.
cilvēki, ejiet pie psihologiem!
tas ir katra centa tā vērts. (esmu atteicies no daudzām "ekstrām", bet šo es paturēšu) |
|
|
| |
[Oct. 28th, 2022|10:00 pm] |
|
kāpēc varu atcerēties kaut kādu stulbu dziesmu tekstus, bet pats savus dzejoļus - nē? man baigi nepatīk, ka dzeju lasa no telefona vai papīra lapas, būtu tik labi, ja varētu performēt, runāt (savā) dzejā, tad liekas būtu vēl labāk, varētu acīs klausītājiem paskatīties, neslēpties aiz ekrāna vai tās trīcošās lapas |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2022|02:01 pm] |
Cerība. Cerība un ticība "brīnumam" negarantē izdošanos.
Sajūtu līmenī ir tā it kā es ietu uz labāko restorānu pasūtīt savu mīļāko ēdienu, arī citi to ir nogaršojuši, slavējuši, bijuši tur vairākas reizes, bet man katru reizi, kad aizeju, netiek mans mīļākais ēdiens. Beidzies. Nav tajā dienā piedāvājumā. Bet es par to esmu domājis dienām, nedēļām, nu jau gadiem. Izsapņots, izcerēts. Bet nav. Bet blakus galdiņam ir. Un, kad prasu, kāpēc man nav, neviens nevar īsti izskaidrot, jo viss ir - rezervācija notikusi, galdiņš iedots, maks un nauda ir, ēdienkarte uz galda nolikta, ziņa virtuvei nodota, bet mīļākais ēdiens līdz manīm nenonāk. Nu, tāda man te metafora.
Pēdējo mēnešu laikā tik daudz ir būts pie ārstiem, visa nodaļa jau mani apskatījusi. Pēc desmitās reizes man jau nu pienākotos vismaz kafija par brīvu un apmaksāta autostāvieta.
Cerība - muļķa mierinājums? |
|
|