man reiz gadījās. vienā izdevumā man ieteica paprasīt rakstu no cilvēka vārdā Mārtiņš. zināju, ka tad, kad dzima mana māsa, viņai tagad 40, tolaik zem 30, puikām citu vārdu nemaz nedeva, viņas brālēnu tā nosauca, bet pirms tam tāds vārds pilnīgi netika lietots, radenes vēl tolaik sprieda, ka nemūžam nevarētu iedomāties, ka tagad bērnam dos tādu vārdu, viņām tas šķita kā kaut kāds bērtulis. tātad šis Mārtiņš nevarēja būt vecāks par 27, gara acīm redzēju aizrautīgu studentu. tā nu rakstīju tam cilvēkam - sveiks, Mārtiņ, vai tu varētu uzrakstīt to un to. vēlāk apskatījos - profesors sirmgalvis. bet nu neko, viņš bija laipns, viss sanāca.

(Reply to this) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh, forši, es šitādas lietas varu stundām pētīt

(Reply to this) (Parent)

nu, re, kā, tātad šis nedarbojas vienmēr

(Reply to this) (Parent)