| |
[Sep. 2nd, 2024|09:45 am] |
Kaut kur dziļi, diļi apakšā zem visām pieklājībām un "nezinu, vai tā vispār drīkst nodomāt" ir atziņa, atklāsme, ka klusībā gaidu, kad V tēva vairs nebūs. V kaut kādā veidā, protams, ir piesiets šai vietai tieši vecāku dēļ, viņiem ir slikti ar veselībām un, kamēr viņi būs (dzīvi), tikmēr V nedomā pārvākties (tāpēc arī plāni par A-damu bija tikai plāni). Nu, tie ir 5-10-15 gadi, nekad jau nevar zināt.
Un ko es darīšu šos gadus? V tā arī paprasīja, ko es domāju darīt, jo to, ko daru šobrīd, drīzāk varētu nosaukt par radošu hobiju un aizraušanos, čakars liels un naudas no tā visa maz, regularitāte īsti nekāda. Un es saprotu, ka, jā, ar smadzeni un puskāju vēljoprpojām esmu Latvijā, visu laiku galva atgriezta atpakaļ, kā bija, ko darīju, nevis, ko es darīšu un kāds ir mans turpmākais plāns. Valodu (vairs/aktīvi) nemācos. Auto braukšanu arī pēc tā neveiksmīgā teorijas eksāmena neesmu pat atvēris (un tas bija pirms 2 nedēļām). Savu mājas lapu taisu jau 3 gadus. It kā esmu šeit, bet joprojām baidos iesakņoties. Un tad, pēc tiem 5-10-15 gadiem, tad uz Latviju? Kuram tad tur vajag to, ko es daru? Ko V tur darīs? Protams, šo gadu laikā viss var ļoti, ļoti mainīties. Nezinu, kas notiks pēc gada. V aicina domāt kategorijā, nevis "kas notiks", bet "ko es darīšu". Kaut kāds viedums jau tajā visā ir. Es asti starp kājām ierāvis. Domāju par šo nedēļu, šo mēnesi max.
Kā sevi restartēt? |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172513/1242) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shelly |
|---|
| Date: | September 2nd, 2024 - 05:27 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Man tomēr liekas, ka cilvēki nav nekādi tauriņi-viendienīši. Cilvēkiem vajag kādu mērķi, uz ko tiekties. Citu cilvēku nāve neskaitās.
Apskāviens. Tā ir visai riebīga situācija.
| From: | kra |
|---|
| Date: | September 2nd, 2024 - 05:53 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
pareflektēšu par saviem mērķiem, paldies
| |
